Meklēšana

Eiropas Savienības Tiesa atbild uz jautājumiem par bērna kopšanas atvaļinājumā esoša ierēdņa novērtēšanu sakarā ar ierēdņa amata vietas likvidēšanu

Drukāt

 

Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – Tiesa) 2013. gada 20. jūnijā ir pasludinājusi spriedumu lietā C-7/12 Riežniece, kurā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts (turpmāk – Senāts) bija uzdevis prejudiciālo jautājumu par to, kā interpretēt Padomes 1976.gada 9.februāra Direktīvu 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības un izaugsmes iespējām un darba apstākļiem, kā arī Padomes 1996. gada 3. jūnija Direktīvas 96/34/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatlīgumu attiecībā uz bērna kopšanas atvaļinājumu. Lūgums ir ticis izteikts tiesvedībā, ko uzsāka Nadežda Riežniece pret Zemkopības ministriju un Lauku atbalsta dienestu.

 

N. Riežniece bija nodarbināta Lauku atbalsta dienestā vecākā referenta amatā un no 2007. gada 14. novembra līdz 2009. gada 6. maijam atradās bērna kopšanas atvaļinājumā. 2009. gada laikā vecākā referenta amats tika likvidēts un, lai noteiktu personu, uz kuru attiecas šī amata likvidēšana, atbilstoši identiskiem kritērijiem un vienotai novērtējuma skalai tika novērtēti četru ierēdņu, tostarp N. Riežnieces, darbs un kvalifikācija. Attiecībā uz diviem novērtētiem ierēdņiem šis novērtējums attiecās uz laikaposmu līdz novērtēšanas brīdim, bet attiecībā uz N. Riežnieci un vēl kādu citu darba ņēmēju, kura bija bērna kopšanas atvaļinājumā, šis novērtējums tika veikts, pamatojoties uz pēdējā ikgadējā novērtējuma pirms šī atvaļinājuma izmantošanas rezultātiem. Tā kā N. Riežniece saņēma viszemāko kopējo vērtējumu, 2009. gada 7. maijā, pēc atgriešanās no bērna kopšanas atvaļinājuma, viņai tika paziņots par darba attiecību izbeigšanos sakarā ar viņas amata vietas likvidēšanu un piedāvāts vecākā referenta amats citā nodaļā. N. Riežniece piekrita pārcelšanai šajā amata vietā. Ņemot vērā nepieciešamību pēc tālākām strukturālām izmaiņām Lauku atbalsta dienestā, 2009. gada 26. maijā tika likvidēts N. Riežnieces jaunais amats.

 

Senāts uzdeva jautājumus, vai augstāk minētās direktīvas neliedz veikt tādu novērtēšanu, kāda tika veikta šajā lietā, un vai tā nav uzskatāma par netiešu diskrimināciju.

 

Tiesa norādīja, ka darba devējam nav liegts, likvidējot amata vietu, novērtēt darba ņēmēju, kurš izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu, lai viņu pārceltu citā amatā vai samazināt strādājošo skaitu visā valsts pārvaldē valsts ekonomisko grūtību dēļ. Tomēr jāņem vērā, ka, ja šāda novērtēšana rada nelabvēlīgu situāciju galvenokārt sievietēm, kas izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu, salīdzinājumā ar darba ņēmējiem, kuri šādu atvaļinājumu nav izmantojuši, tas var radīt nediskriminācijas principa pārkāpumu. Lai neradītu darba ņēmējiem, kuri ir bērna kopšanas atvaļinājumā, šādu nelabvēlīgu situāciju, novērtējumā ir jāņem vērā zināms skaits nosacījumu. Novērtējumam jāattiecas uz visiem darba ņēmējiem, kurus var skart darba vietas likvidēšana, kritērijiem ir jābūt identiskiem, turklāt šo kritēriju ieviešanai nebūtu jābūt nepieciešamai darba ņēmēju fiziskai klātesamībai. Senātam pašam ir jāizvērtē, vai šie nosacījumi tika ievēroti konkrētā lietā.

 

Attiecībā uz otrās amata vietas likvidācijas tiesiskumu Tiesa norādīja, ka Senātam ir jāpārbauda, vai N. Riežnieces darba devējs brīdī, kad tas piedāvāja viņai jaunu darba vietu, bija informēts par to, ka šo darba vietu ir paredzēts likvidēt. Ja tas tā ir, var konstatēt ES tiesību pārkāpumu, jo būtībā personām, kas ir devušās bērna kopšanas atvaļinājumā, tiek atņemta aizsardzība pret atlaišanu, kas nav pieļaujami.

 

Spriedums ir pieejams http://curia.europa.eu un to var atrast, ierakstot meklētājā lietas nr.