Meklēšana

Eiropas Savienības Tiesa lemj par labu Latvijai

Drukāt
Eiropas Savienības Tiesa 2013. gada 3. oktobrī pasludināja spriedumu lietā C-267/11 P Eiropas Komisija pret Latvijas Republiku, noraidot Eiropas Komisijas apelācijas sūdzību un izlemjot lietu par labu Latvijas Republikai.

Latvijas Republika 2006. gada beigās iesniedza Eiropas Komisijai papildināto emisijas kvotu valsts sadales plānu 2008. – 2012. gadam, kuru Eiropas Komisijai bija tiesības 3 mēnešu laikā apstiprināt vai noraidīt. Eiropas Komisija nokavējot 3 mēnešu termiņu, pieprasīja Latvijas Republikai papildus informāciju par emisiju kvotu sadales plānu, kuru, pēc informācijas saņemšanas no Latvijas Republikas, tomēr noraidīja 2007. gada 13. jūlijā.

Latvijas Republika Eiropas Komisijas nelabvēlīgo lēmumu apstrīdēja Eiropas Savienības Vispārējā tiesā norādot, ka Eiropas Komisijai noteiktais termiņš emisiju kvotu sadales plāna izvērtēšanai ir imperatīvs, un šim termiņam zustu jēga, ja Eiropas Komisija sākotnēji būtu ierobežota laika ziņā, bet uz grozījumu izskatīšanu šāds ierobežojums vairs neattiektos. Bez tam kvotu sadales plāna savlaicīga pieņemšana nebūtu iespējama, ja Komisijas veiktā grozījumu izvērtēšana netiktu pakļauta sapratīgam laika termiņam.
 
Eiropas Savienības Vispārējā tiesa pieņēma Latvijas Republikai labvēlīgu lēmumu, atceļot Eiropas Komisijas negatīvo lēmumu par Latvijas Republikas 2006. gada beigās iesniegto papildināto emisijas kvotu valsts sadales plānu 2008.–2012. gadam.
 
Eiropas Komisija iesniedza Eiropas Savienības Tiesā apelācijas sūdzību, norādot, ka tā nav nokavējusi trīs mēnešu termiņu, lai noraidītu kvotu sadales plānu. Eiropas Komisija pauda viedokli, ka, ja tā ir noraidījusi dalībvalsts paziņotu kvotu sadales plānu, dalībvalstij šis plāns ir jāgroza, ņemot vērā Komisijas izteiktos iebildumus, un tā nevar plānu īstenot, kamēr Komisija nav akceptējusi grozījumus. Līdz ar to pozitīvajam akcepta lēmumam nav noteikts termiņš.
Mutvārdu procesā Eiropas Savienības Tiesā, Latvijas Republika uzturēja iepriekšējos argumentus un pauda viedokli, ka Komisijas apelācijas sūdzība ir jānoraida.
 
Eiropas Savienības Tiesas Ģenerāladvokāte Juliana Kokote (Juliane Kokott) savos secinājumos pauda Latvijai pretēju viedokli, ka Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedums ir jāatceļ un lietu jānodod atpakaļ izskatīšanai tajā pašā tiesā.
 
Tomēr Eiropas Savienības Tiesa 2013. gada 3. oktobra spiedumā uzsvēra, ka emisijas kvotu sadales plāns tiek uzskatīts par galīgu, ja Eiropas Komisija beidzoties 3 mēnešu termiņam nav iesniegusi apsvērumus, un tādējādi attiecīgā dalībvalsts to var pieņemt. Vēl jo vairāk, ja grozītais emisiju kvotu sadales plāns tiek paziņots Komisijai pēc tam, kad tā ir noraidījusi tā sākotnējo redakciju, šī trīs mēnešu termiņa ievērošana ir vēl jo vairāk pamatota, jo atlikušais laiks līdz plāna īstenošanai ir būtiski īsāks nekā pirmā kvotu sadales plāna paziņošanas gadījumā.
Eiropas Savienības Tiesa uzsvēra, ka 3 mēnešu termiņš ir pietiekams, lai Komisija varētu īstenot savas kontroles pilnvaras un lai tā varētu noraidīt paziņoto kvotu sadales plānu gadījumā, ja tas neatbilst minētajiem kritērijiem, arī pārbaudot šī kvotu sadales plāna grozīto redakciju. Visbeidzot ES tiesību normas šajā jomā paredz aktīvu Eiropas Komisijas rīcību, kurai ir jānosaka laika ierobežojums neatkarīgi no kvotu sadales plāna atbilstības izvērtēšanas procedūras posma.
 
Ar šādu pamatojumu Eiropas Savienības Tiesa nolēma noraidīt Eiropas Komisijas iesniegto apelācijas sūdzību pret Latvijas Republiku.
Ar pilnu sprieduma tekstu var iepazīties –
www.curia.europa.eu, lieta C-267/11 P