Meklēšana

EST pasludina spriedumu lietā Maxima Latvija par konkurences tiesībās aizliegtu vienošanos konstatēšanu

Drukāt

Prejudiciālā nolēmuma lūgumu lietā C-345/14 Maxima Latvija iesniedza Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, lūdzot Eiropas Savienības Tiesu (turpmāk – EST) interpretēt Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk - LESD) 101.pantu. Pamata lietā Konkurences Padome (turpmāk – KP) 2012.gada 27.janvārī pieņēma lēmumu, ar kuru konstatēja SIA “Maxima Latvija” darbībās Konkurences likuma 11.panta 7.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu un uzlika naudas sodu Ls 25000 (35571,99 eur). Atbilstoši Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktam ir aizliegtas […] vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par darbībām, kuru dēļ […] tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana kādā konkrētajā tirgū.  KP konstatēja, ka Maxima grupas noslēgtajos telpu nomas līgumos tirdzniecības centros no 111 spēkā esošiem un 8 izbeigtiem līgumiem 12 līgumos ir ietverti noteikumi, kas paredz, ka iznomātājam ir pienākums saskaņot ar Maxima grupas uzņēmumu telpu iznomāšanu trešajām personām. SIA “Maxima Latvija” KP lēmumu pārsūdzēja, norādot, ka konkrētās vienošanās bija jāvērtē kā iespējamās aizliegtās vienošanās “pēc sekām”, nevis mērķa. Tādējādi tiesvedības būtība bija nošķirt konkurences tiesībās iespējami aizliegtu nolīgumu konstatēšanas standartus – pēc to mērķa vai sekām. Respektīvi, vai, lai sodītu par konkurences tiesībās aizliegta nolīguma slēgšanu, pietiek ar šāda nolīguma konstatēšanu, vai arī ir jāvērtē, vai šāds nolīgums ir radījis negatīvas sekas konkurencei.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments vērsās EST vairākiem prejudiciāliem jautājumiem, būtībā jautājot, vai tāda vienošanās kā pamatlietā:

1) uzskatāma par tādu vienošanos uzņēmumu starpā, kuras mērķis ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci LESD 101.panta 1.punkta izpratnē?

2) vai izvērtējot šādas vienošanās atbilstību ir  ir jāveic tirgus struktūras analīze, un jāņem vērā dalībnieku tirgus vara un tās iespējamais pieaugums?

3) ja ir nepieciešama potenciālās ietekmes uz tirgu vērtēšana, vai šī potenciālā ietekme uz tirgu vienlaikus var būt pietiekama vienošanās atbilstības aizliegtas vienošanās jēdzienam konstatēšanai, nevērtējot to, vai tiešām iestājās nelabvēlīgas sekas?

EST savā 2015.gada 26.novembra spriedumā lietā C-345/14 Maxima Latvija secināja, ka LESD 101.panta 1.punkts jāinterpretē tādējādi, ka nolīgums, ar kuru tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana kādā konkrētajā tirgū, nenozīmē, ka šī nolīguma mērķis ir konkurences ierobežošana LESD 101.panta 1.punkta  izpratnē.

No sprieduma izriet, ka telpu nomas līgumos tirdzniecības centros, kuros ir ietverti noteikumi, kas paredz, ka iznomātājam ir pienākums saskaņot ar Maxima grupas uzņēmumu telpu iznomāšanu trešajām personām, nav konkurences ierobežojums pēc tā mērķa. Attiecīgi, lai konstatētu LESD 101.panta 1.punkta  pārkāpumu, būtu jākonstatē šāda nolīguma seku negatīvu ietekmi uz konkurenci.

EST secināja, ka konkurences ierobežojuma “mērķa dēļ” jēdzienu ir jāinterpretē šauri un tas var tikt piemērots tikai  noteiktiem uzņēmumu savstarpējās koordinācijas veidiem, kuru kaitējuma konkurencei līmenis ir pietiekams, lai varētu tikt atzīts, ka nav  jāpārbauda to sekas, piemēram, horizontāla cenu noteikšana karteļos, var tikt uzskatītas par tādām, kam pēc rakstura ir negatīva ietekme.

EST norādīja, ka “Maxima Latvija” nekonkurē ar tirdzniecības centriem, ar kuriem tā ir noslēgusi pamatlietā aplūkotos līgumus. Lai arī EST jau ir nospriedusi, ka šāds apstāklis nekādi neizslēdz iespēju, ka nolīgums var ietvert konkurences ierobežojumu “mērķa dēļ”, tomēr ir jākonstatē, ka pamatlietā aplūkotās vienošanās nav to nolīgumu vidū, saistībā ar kuriem ir vispārzināms, ka tie to rakstura dēļ vien var tikt uzskatīti par normālai konkurences funkcionēšanai kaitējošiem.

EST pieņemtais spriedums ir nozīmīgs EST judikatūrā ar to, ka spriedumā novilkta robežšķirtne starp konkurenci ierobežojošu nolīgumu nošķiršanu starp nolīgumiem “pēc mērķa” un nolīgumiem “pēc sekām” kā arī uzsvērtas situācijas, kurās nolīgumi var tikt atzīti par konkurenci ierobežojošiem nolīgumiem “pēc mērķa”.

EST pieņemtais spriedums būs nozīmīgs tiesvedībās Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālajās tiesās un konkurenci uzraugošo iestāžu praksē.

Ar pilnu sprieduma tekstu iespējams iepazīties www.curia.europa.eu  (lieta Nr. C-345/14).