Meklēšana

Pārkāpumu procedūra

Drukāt

Lietas, kas uzsāktas, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 258., 259. vai 260. pantu (bijušais EKL 226., 227. un 228. pants), tiek dēvētas par „pārkāpuma procedūru” (infringement procedure) lietām.

 

Pārkāpuma procedūru pret dalībvalsti var ierosināt Eiropas Komisija par LESD, Līguma par Eiropas Savienību, Eiropas Savienības institūciju pieņemto tiesību aktu vai arī par Eiropas Komisijas un trešo valstu noslēgto līgumu pārkāpumiem (turpmāk – Līguma pārkāpums). Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – LES) 17. pantu (bijušais EKL 211. pants) Eiropas Komisija tiek uzskatīta par Līgumu „sargātāju”, tādēļ Eiropas Komisijai ir piešķirtas tiesības sekot līdzi tam, kā dalībvalstis ievēro Līgumus un no tiem izrietošās saistības. Šis prasības veids dod iespēju EST uzraudzīt to, vai dalībvalstis izpilda tām no Eiropas Savienības tiesībām izrietošos pienākumus.

 

Prasības, kas tiek celtas par Līgumu pārkāpumiem dalās:

  • pārkāpumu procedūrās par direktīvu savlaicīgu neieviešanu,
  • pārkāpumu procedūrās par direktīvu nepareizu ieviešanu un
  • pārkāpumu procedūrās par citu no Līgumiem izrietošu saistību neizpildes.

 

Lieta tiek nodota izskatīšanai EST tikai pēc iepriekšējas procedūras (pirmstiesas process), ko ierosina Eiropas Komisija, dodot attiecīgajai dalībvalstij, pret kuru tiek izvirzīti iebildumi par Līguma pārkāpumu, iespēju atbildēt uz izteiktajiem iebildumiem. Pārkāpuma procedūras pirmstiesas procesa stadija ir obligāta un tās neievērošanas gadījumā nevar tikt celta prasība pret dalībvalsti EST.

 

Pārkāpuma procedūru pret dalībvalsti var uzsākt arī cita dalībvalsts (LESD 259. pants). Šādā gadījumā dalībvalstij, pirms tā iesniedz prasību EST, vispirms jāvēršas Eiropas Komisijā. Komisija sniedz argumentētu atzinumu, vispirms dodot visām iesaistītajām valstīm iespēju gan mutiski, gan rakstiski izteikt viedokli un apsvērumus par otras puses viedokli. Ja Eiropas Komisija nav sniegusi atzinumu trijos mēnešos pēc dienas, kad tai nodots attiecīgais jautājums, atzinuma trūkums neliedz dalībvalstij griezties EST.

 

Praksē visbiežāk pārkāpumu procedūru pret dalībvalsti uzsāk Eiropas Komisija un tikai ļoti retos gadījumos – dalībvalsts.

 

Pārkāpuma procedūras posmi:

 

1)    Pirmspārkāpuma process („EU Pilot” sistēma)

2)    Pārkāpuma procedūra:

  • Pirmstiesas procedūra (formālais paziņojums un argumentētais atzinums)
  • Tiesas process

 

2009. gadā Eiropas Komisija ir publicējusi dokumentu par EST praksi saistībā ar zaudējumu atlīdzināšanu, ja dalībvalstis pārkāpj Kopienas tiesības.

 

1.       „EU Pilot” sistēma

EU Pilot ir galvenais saziņas līdzeklis (neformāls) starp Eiropas Komisiju un iesaistītajām dalībvalstīm par jautājumiem, kas agrīnā posmā (t.i., pirms pārkāpuma procedūras uzsākšanas saskaņā ar LESD 258. pantu) rodas saistībā ar ES tiesību aktu pareizu piemērošanu vai dalībvalsts tiesību aktu atbilstību ES tiesību aktiem. EU Pilot sistēma ir konfidenciāla. Sistēma ir angļu valodā, taču Latvija ir pieprasījusi tiesības veikt saziņu ar Eiropas Komisiju oficiālajā valsts valodā. Latvijas Republikas Tieslietu ministrija ir atbildīgā iestāde par EU PILOT lietu korektu administrēšanu Latvijā.

 

2.       Pārkāpuma procedūras pirmstiesas process

 

Pirmstiesas process sākas ar formālā paziņojuma nosūtīšanu dalībvalstij. Ja Eiropas Komisija vēlas norādīt uz papildus apstākļiem, ko Eiropas Komisija nebija paudusi formālajā paziņojumā, tā var nosūtīt papildus formālo paziņojumu.

 

Gadījumos, kad Eiropas Komisiju neapmierina uz formālo paziņojumu un/vai papildus formālo paziņojumu saņemtā dalībvalsts atbilde vai dalībvalsts atbildi nav sniegusi vispār, vai arī Eiropas Komisija negūst pārliecību par to, ka dalībvalsts ir novērsusi pārkāpumu, Eiropas Komisija var lemt par pārkāpuma procedūras turpināšanu, nosūtot dalībvalstij argumentētu atzinumu.

 

Argumentētajā atzinumā nav pieļaujama formālajā paziņojumā ietverto iebildumu papildināšana ar jauniem iebildumiem, ja tādi ir. Tādā gadījumā Eiropas Komisijai ir jāuzsāk jauna pārkāpuma procedūra par konstatētajiem jaunajiem apstākļiem. Taču iebildumu saturs pēc būtības var tikt sašaurināts vai konkretizēts.

 

Tikai pēc argumentētajā atzinumā noteiktā termiņa beigām Eiropas Komisija var celt prasību EST pret attiecīgo dalībvalsti par iespējamo Līguma pārkāpumu.

 

Pārkāpuma pirmstiesas un tiesas procesa ilustrēts paskaidrojums pieejams šeit.

 

3.   Pārkāpuma procedūras tiesas process pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās.

 

Pēc lietas iesniegšanas EST, sākas lietas izskatīšana. Atkarībā no pārkāpuma procedūras veida EST pieņem spriedumu, kurā konstatē direktīvas neieviešanas faktu vai EST pieņem spriedumu, kurā konstatē direktīvas neieviešanas faktu UN ar kuru uzreiz uzliek sodanaudu vai kavējuma naudu.

 

Ar Lisabonas līgumu tiek nošķirtas pārkāpumu procedūras par direktīvu savlaicīgu neieviešanu no pārkāpumu procedūrām par direktīvu nepareizu ieviešanu un pārkāpumu procedūrām par citiem Līguma pārkāpumiem.

 

1)   LESD 260. panta 3. punkts paredz, ka, ja Eiropas Komisija ceļ prasību EST par direktīvas savlaicīgu neieviešanu vai par nepaziņošanu par direktīvas ieviešanu, Eiropas Komisija var prasīt EST piespriest dalībvalstij maksāt soda naudu un kavējuma naudu. Ja EST konstatē, ka noticis pārkāpums, tā attiecīgai dalībvalstij var uzlikt soda naudu un kavējuma naudu, nepārsniedzot Eiropas Komisijas noteikto summu. Tādējādi LESD paredz finansiālas sankcijas par direktīvu savlaicīgu neieviešanu jau ar „pirmo” EST spriedumu.

 

Līdz Lisabonas līguma spēkā stāšanās brīdim (2009. gada 1. decembris) vienmēr bija nepieciešami divi EST spriedumi, lai dalībvalstij piemērotu soda naudu un kavējuma naudu: ar pirmo spriedumu EST konstatēja direktīvas neieviešanas faktu (konstatējošs spriedums). Ja konstatējošais spriedums netika izpildīts, Eiropas Komisija cēla atkārtotu prasību EST, prasot dalībvalstij samaksāt soda naudu un kavējuma naudu.

 

2)   Attiecībā uz pārkāpumu procedūrām par direktīvas nepareizu ieviešanu un pārkāpumiem pēc būtības LESD ir saglabājis iepriekšējo procesuālo kārtību, proti, lai dalībvalstij tiktu piemērota soda nauda un kavējuma nauda, ir nepieciešami divi EST spriedumi.

 

Ar pirmo spriedumu EST konstatē dalībvalsts pienākumu neizpildi (konstatējošs spriedums). Pēc konstatējošā EST sprieduma pieņemšanas dalībvalstij tas ir nekavējoties jāizpilda. Ja Eiropas Komisija atkārtoti vēršas EST, un, ja EST konstatē, ka attiecīgā dalībvalsts nav novērsusi pārkāpumu saskaņā ar EST spriedumu, EST pēc Eiropas Komisijas lūguma var šai valstij uzlikt soda naudu un kavējumu naudu.

 

3)  Tomēr arī attiecībā uz pārkāpumu procedūrām par citu no Līgumiem izrietošo saistību neizpildes Lisabonas līgums ir ieviesis izmaiņas, paredzot, ka pirms Eiropas Komisija ceļ atkārtotu prasību EST, tai nav vairs jānosūta dalībvalstij argumentētais atzinums, tādējādi saīsinot kopējo pārkāpuma procedūras pirmstiesas procesa laiku.

 

Pārkāpuma pirmstiesas un tiesas procesa ilustrēts paskaidrojums pieejams šeit.

 

Attiecībā uz naudassoda un kavējuma naudas apmēra noteikšanu jānorāda uz Eiropas Komisijas Paziņojumu [SEC(2012) 6106] par to datu atjaunināšanu, kurus izmanto pārkāpumu procedūrās, lai aprēķinātu vienreizējos maksājumus un soda naudas (angļu valodā).

 

Ierosinātās sodanaudas apmēru nosaka, pamatojoties uz trīs pamatkritērijiem:

  • pārkāpuma smagums,
  • pārkāpuma ilgums,
  • nepieciešamība sodīt, lai izvairītos no atkārtotiem pārkāpumiem.

Ekonomiskie kritēriji ir šādi:

  • Standarta vienotā likme, lai aprēķinātu kavējuma naudu – EUR 640 par vienu dienu;
  • Standarta vienotā likme, lai aprēķinātu soda naudu – EUR 210 par vienu dienu;
  • Īpašais faktors „n”, kas Latvijai ir noteikts 0,67. Šis faktors tiek pārskatīts ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts IKP un dalībvalsts balsstiesību skaitu ES Padomē. „N” faktors ir identisks aprēķinot sodanaudu un kavējuma naudu.
  • Minimālās soda naudas apmērs, kas Latvijai ir noteikts EUR 354 000 un tiek pārskatīts atbilstoši inflācijas līmenim.

 

4.        Par Eiropas Savienības institūciju pieņemto tiesību aktu atcelšanu (LESD 263. pants (bijušais EKL 230. pants))

 

Dalībvalstis, Padome, Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments var iesniegt prasību par Eiropas Savienības institūcijas kompetences trūkumu, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu vai procedūras noteikumu pārkāpumu pieņemot tiesību aktu, vai par Līgumu vai minēto Eiropas Savienības institūciju pieņemto tiesību aktu piemērošanas pārkāpumu. EST, izskatot lietu par tiesību akta vai normas likumību, var atzīt to par spēkā neesošu.

 

Ar Lisabonas līgumu ir ieviestas izmaiņas arī attiecībā uz privātpersonu (fiziskas un juridiskas personas) celtajām prasībām par Eiropas Savienības institūciju pieņemto reglamentējošo aktu atcelšanu. Atbilstoši ieviestajām izmaiņām, privātpersona var celt prasību EST par Eiropas Savienības reglamentējošā akta atcelšanu, ja attiecīgais akts šo personu skar tieši un nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem. Ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos privātpersonai vairs nav jāpierāda, ka šis akts to skar individuāli (LESD 263. pants).

 

Ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos EST kompetencē ir arī skatīt dalībvalstu celtās prasības par Eiropas Savienības tiesību aktu atcelšanu subsidiaritātes principa pārkāpuma dēļ (LESD 2. protokola par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu 8. pants). Šāda prasība tiek izskatīta saskaņā ar LESD 263. pantu. Šī prasība ir daļa no dalībvalstu parlamentu tiesībām kontrolēt subsidiaritātes principa ievērošanu, kas dalībvalstu parlamentiem piešķirtas ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos.

 

5.         Par bezdarbību (LESD 265. pants (bijušais EKL 232. pants)).

 

Ja Eiropas Parlaments, Eiropadome, Padome, Eiropas Komisija vai Eiropas Centrālā Banka nav pieņēmusi lēmumu un tādējādi ar savu bezdarbību ir pārkāpusi Līgumus, dalībvalstis vai citas Eiropas Savienības institūcijas var vērsties EST, lai konstatētu attiecīgo pārkāpumu, ja saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas Statūtiem šādas lietas ir EST kompetencē.