Meklēšana

Latvijas pārstāvība Eiropas Savienības Tiesā

Drukāt

 

TIESLIETU MINISTRIJAS KOMPETENCE

Lai nodrošinātu kvalitatīvu Latvijas Republikas nostāju (t.i., Latvijas viedokļa) un rakstveida apsvērumu sagatavošanu lietās, ko skata Eiropas Savienības Tiesa (EST) un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas tiesa (EBTA), un īstenotu Latvijas Republikas pārstāvību šajās tiesās ierosinātajās lietās, Tieslietu ministrijas kompetencē ietilpst:

  • nodrošināt atbildīgās iestādes ar informāciju par EST un EBTA tiesā uzsāktajām lietām;
  • nodrošināt atbildīgās iestādes ar informāciju par šajās tiesās pabeigtajām lietām (tiesu praksi);
  • organizēt sadarbību ar tiesām;
  • nodrošināt Latvijas Republikas pārstāvību tiesās izskatāmajās lietās;
  • sadarbībā ar atbildīgajām iestādēm sagatavot Latvijas Republikas nostāju un nodrošināt tās iesniegšanu tiesās (nostāju sagatavo un apstiprina pēc lietas ierosināšanas rakstiskā procesa laikā vai lietas izskatīšanas laikā pirms mutiskā procesa);
  • reizi gadā sniegt Ministru kabinetam pārskatu par Latvijas Republikas dalību tiesu lietās;
  • ziņot Ministru kabinetam, ja EST celta prasība pret Latvijas Republiku, pasludināts nolēmums lietā pret Latvijas Republiku, kā arī, ja EST vai EBTA tiesā izskatāmais jautājums skar būtiskas Latvijas Republikas intereses;
  • informēt Saeimu, ja EST celta prasība pret Latvijas Republiku.

Lēmumu par iesaistīšanos lietā pēc atbildīgās iestādes vadītāja vai atbildīgā ministra priekšlikuma, vispirms uzklausot Latvijas Republikas pārstāvja EST viedokli, pieņem Tieslietu ministrija. Nostājas projektu apstiprina Ministru kabinets gadījumos, kad EST un EBTA tiesā izskatāmā lieta ir saistīta ar būtiskām Latvijas Republikas interesēm, vai to pieprasa Ministru kabineta loceklis. Pārējos gadījumos nostājas projektu apstiprina tieslietu ministrs. Kārtība, kādā tiek sagatavota un apstiprināta Latvijas Republikas nostāja, ir noteikta Ministru kabineta 2008. gada 2. decembra noteikumos Nr. 995 “Kārtība, kādā sagatavo un apstiprina Latvijas Republikas nostājas projektu un nodrošina Latvijas Republikas pārstāvību Eiropas Savienības Tiesā un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas tiesā” (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr. 995).

Lai nodrošinātu Tieslietu ministrijas funkcijas saistībā ar minētajiem jautājumiem, Tieslietu ministrijā ir izveidots Eiropas Savienības Tiesas departaments. Latvijas Republikas pārstāvību EST un EBTA tiesā nodrošina Ministru kabineta pilnvarots pārstāvis.

LATVIJAS REPUBLIKAS PĀRSTĀVIS EIROPAS SAVIENĪBAS TIESĀ

Latvijas Republikas pārstāvi EST amatā apstiprina Ministru kabinets pēc tieslietu ministra ieteikuma, kurš ir saskaņots ar ārlietu ministru.


Pārstāvim ir šādas tiesības:

  • pieprasīt un saņemt pārstāvības nodrošināšanai nepieciešamo informāciju no valsts iestādēm, pašvaldībām un nevalstiskām organizācijām;
  • konsultēties ar atbildīgo iestāžu deleģētajiem ekspertiem.

Pārstāvja pienākumi:

  • pārstāvēt Latvijas Republiku EST un EBTA tiesā;
  • ziņot Ministru kabinetam, ja EST celta prasība pret Latvijas Republiku vai pasludināts nolēmums lietā pret Latvijas Republiku, kā arī, ja EST vai EBTA tiesā izskatāmais jautājums skar būtiskas Latvijas Republikas intereses.

STARPINSTITŪCIJU DARBA GRUPA

Pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 995 9. punktu un saskaņā ar Tieslietu ministrijas 2009. gada 12. jūnija rīkojumu Nr. 1-1/169 “Par darba grupu Eiropas Kopienu Tiesas jautājumos,” lai nodrošinātu informācijas apriti un sagatavotu nostājas projektus EST un EBTA tiesas lietās, ir izveidota starpinstitūciju darba grupa, kurā piedalās visu atbildīgo valsts pārvaldes iestāžu pārstāvji.

Par konkrēto jomu atbildīgās iestādes nosaka saskaņā ar uz Ministru kabineta 2012. gada 28. marta rīkojumu Nr. 141 Par ministriju kompetenču sadalījumu Eiropas Savienības jautājumos atbilstoši Eiropas Savienības tiesību kopuma klasifikācijai.

LATVIJAS TIESNEŠU DARBS

Latvijas Republikas tiesu darbs kopš 2004. gada 1. maija ir cieši saistīts ar Eiropas Savienības tiesībām, t.i., nacionālajām tiesām ir pienākums piemērot Eiropas Savienības tiesības visos strīdos, kas radušies starp nacionālajām institūcijām, fiziskām un juridiskām personām un ir iesniegti izšķiršanai tiesā. Latvijas tiesu pienākums ir aizsargāt tās tiesības, kas dalībvalstu pilsoņiem ir piešķirtas saskaņā ar Eiropas Savienības tiesībām. Tieši prejudiciālo nolēmumu procedūra, t.i., nacionālo tiesu tiesības vērsties EST, lai iegūtu attiecīgu Eiropas Savienības tiesību normu interpretāciju vai atbildi par to spēkā esamību, ir ļoti būtiska, lai nodrošinātu, ka visos gadījumos Eiropas Savienības tiesības tiek vienādi piemērotas visās dalībvalstīs.

Informācija par prejudiciālo nolēmumu lūgumu sagatavošanu un iesniegšanu EST ir pieejama arī Latvijas tiesu portāla www.tiesas.lv.



1. „Tiesa” LESD 267.panta (bijušais EKL 234.pants) izpratnē nav tikai tiesa tradicionālā nozīmē. Eiropas Savienības tiesībās ir noteikti kritēriji, kas raksturo tiesu. Sk. lietas 61/65 Vaassen-Goebbels v. Beambtenfonds voor het Mijnbedrijf, Rec.1966, p.377 un C-24/92 Corbiau v. Administration des Contributions, Rec. 1993, p. I-1277.