Meklēšana

Biežāk uzdotie jautājumi

Drukāt

Kas ir Eiropas Savienības Tiesa?

Eiropas Savienības tiesa ir izveidota 1952. gadā, tā atrodas Luksemburgā un sastāv no trīs tiesām: Tiesas, Vispārējās tiesas un Civildienesta tiesas. Eiropas Savienības tiesas pamatuzdevums ir nodrošināt tiesiskumu Eiropas Savienības tiesību interpretēšanā un piemērošanā. Tā kontrolē Eiropas Savienības iestāžu aktu tiesiskumu, nodrošina, ka dalībvalstis ievēro pienākumus, kas izriet no Līgumiem, kā arī pēc valsts tiesu lūguma interpretē Savienības tiesības.

Eiropas Savienības Tiesa sadarbojas ar dalībvalstu tiesām, piemēram, prejudiciāla nolēmuma ietvaros, tomēr tajā nevar pārsūdzēt nacionālās tiesas spriedumus, kā arī vienīgi dalībvalsts tiesas kompetencē ir izlemt lietu pēc būtības, piemērojot Eiropas Savienības tiesības konkrētiem faktiskiem apstākļiem.

Kādas lietas izskata Eiropas Savienības Tiesa?

 

Tiesas kompetencē ir prejudiciālā nolēmuma procedūras un dažādu kategoriju tiešās prasības: - prasības saistībā ar valsts pienākumu neizpildi; - prasības atcelt iestādes izdotu tiesību aktu (regulu, direktīvu, lēmumu); - prasības saistībā ar bezdarbību; - apelācijas sūdzības par tiesību jautājumiem par Vispārējās tiesas spriedumiem un rīkojumiem; - prasības par Vispārējā tiesa pieņemta nolēmuma pārskatīšanu lietās, kas ierosinātas par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas nolēmumiem.

 

Vispārējās tiesas kompetencē ir tiešās prasības: - pret Komisiju celtās dalībvalstu prasības; - dalībvalstu celtās prasības pret Padomi sakarā ar tās izdotajiem tiesību aktiem par valsts atbalstu, tirdzniecības aizsardzības pasākumiem ("dempingu") un aktiem, ar kuriem Padome īsteno izpildes pilnvaras; - prasības par tāda kaitējuma novēršanu, ko radījušas Eiropas Savienības iestādes vai to darbinieki; - prasības, pamatojoties uz līgumiem, kurus noslēgusi Eiropas Savienība un kuros skaidri noteikta Vispārējās tiesas kompetence; prasības Kopienas preču zīmju jomā; -apelācijas sūdzības par tiesību jautājumiem par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas nolēmumiem; - prasības par Kopienas Augu šķirņu biroja lēmumiem, kā arī par Eiropas Ķimikāliju aģentūras lēmumiem.

 

Civildienesta tiesas ir tiesa, kas ir specializējusies jomā, kura ir saistīta ar strīdiem jautājumos par Eiropas Savienības civildienestu. Civildienesta tiesa izskata strīdus starp Eiropas Savienības institūcijām un tās darbiniekiem. Taču tā nevar izskatīt strīdus starp valsts pārvaldes iestādēm un to darbiniekiem.

 

Izsmeļoša informācija pieejama Eiropas Savienības Tiesas mājaslapā.

 

Vai es kā privātpersona varu vērsties Eiropas Savienības Tiesā?

 

Fiziskas vai juridiska persona var celt tiešo prasību Vispārējā tiesā (Eiropas Savienības Tiesa sastāv no Tiesas, Vispārējās tiesas un Civildienesta tiesas) par Eiropas Savienības iestāžu un struktūru aktiem (kas šīm personām adresēti vai skar tās tieši un individuāli), kā arī par reglamentējošiem aktiem (kas tās skar tieši un kas neparedz īstenošanas pasākumus) vai arī sakarā ar to, ka šīs iestādes un struktūras nav pieņēmušas lēmumu. Piemēram, uzņēmums var celt prasību par Komisijas lēmumu, ar kuru tam uzlikts naudas sods.

Fiziska vai juridiska persona var iesaistīties arī prejudiciāla nolēmuma lietās Eiropas Savienības Tiesā. Privātpersonas nevar pašas vērsties Tiesā, bet gan tās var nacionālā tiesvedības procesā ierosināt tiesai iesniegt Eiropas Savienības Tiesā prejudiciāla nolēmuma lūgumu, un tiem ir iespēja piedalīties tiesvedībā Eiropas Savienības Tiesā. Valstu tiesām ir iespēja vai dažreiz pat pienākums vērsties Eiropas Savienības Tiesā ar lūgumu sniegt skaidrojumu par Eiropas Savienības tiesību interpretāciju, lai pareizi piemērotu šīs tiesības, kā arī pārbaudītu valsts tiesību aktu atbilstību šīm tiesībām. Prejudiciālu nolēmuma lūgumu var uzdot arī, lai pārbaudītu Eiropas Savienības tiesību akta spēkā esamību.

 

Kas ir prejudiciālā nolēmuma lieta?

 

Prejudiciāla nolēmuma lietas ļauj nodrošināt efektīvu un vienveidīgu Savienības tiesību aktu piemērošanu un novērstu to atšķirīgu interpretāciju. Tās tiek ierosinātas, pamatojoties uz dalībvalsts tiesas uzdotu prejudiciāla nolēmuma lūgumu par ES tiesību interpretāciju vai, retos gadījumos, par spēkā esamību. Eiropas Savienības Tiesas sniegtais skaidrojums ir saistošs nacionālajai tiesai izskatāmās lietas ietvaros, kā arī tas ir saistošs citām tiesām, izskatot līdzīgas lietas.

 

Kādas Latvijas tiesas var vērsties Eiropas Savienības tiesā ar prejudiciālā nolēmuma lūgumu?

 

Jebkura Latvijas tiesa var lūgt Eiropas Savienības Tiesu sniegt prejudiciālo nolēmumu. Tiesai, kuras lēmumus saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem nevar pārsūdzēt, ir pienākums vērsties Eiropas Savienības Tiesā, ja lietā pastāv saprātīgas šaubas par Eiropas Savienības tiesību interpretāciju, tam ir nozīme lietas pareizā izspriešanā un Eiropas Savienības Tiesa vēl nav lēmusi par šo jautājumu. Parasti nepārsūdzami ir Augstākās tiesas nolēmumi, līdz ar to tā visbiežāk vēršas Eiropas Savienības Tiesā, bet šāds pienākums pastāv arī zemāku instanču tiesām, kuru nolēmumi nav pārsūdzami.

 

Kas ir tiešās lietas?

 

Kā tiešās lietas tiek apzīmētas lietas, kurās dalībvalsts ir vai nu kā prasītājs pret kādu no ES institūcijām vai arī kā atbildētājs, kad kāda ES institūcija, piemēram, Komisija, ceļ prasību pret dalībvalsti par saistību neizpildi.

Kādās valodās Eiropas Savienības Tiesa izskata lietas?

 

Eiropas Savienības Tiesā tiesvedības valoda var būt ikviena Eiropas Savienības oficiālā valoda, tai skaitā latviešu valoda.

 

Kāda ir atšķirība starp Eiropas Savienības Tiesu un Eiropas Cilvēktiesību tiesu?

 

Eiropas Savienības Tiesa ir Eiropas Savienības tiesu iestāde, kas nodrošina tiesiskumu Eiropas Savienības tiesību interpretēšanā un piemērošanā.

Savukārt Eiropas Cilvēktiesību tiesu ir izveidojusi Eiropas Padome. Eiropas Padomes viens no būtiskākajiem starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem ir Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (ECTK). Latvijā tas ir spēkā no 1997. gada. Lai nodrošinātu, ka ECTK dalībvalstis, tai skaitā Latvija, ievēro ECTK noteiktās cilvēktiesības, tika izveidota Eiropas Cilvēktiesību Tiesa, kuras kompetencē ir izskatīt iedzīvotāju sūdzības un piemērot soda sankcijas pret valsti, kas pārkāpusi viņu tiesības.

Lisabonas līgums, kas stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī nosaka, ka Eiropas Savienība pievienojas ECTK, kas šobrīd ir viens no aktuāliem nākotnē izskatāmajiem jautājumiem.

 

Kas ir Eiropas Pamattiesību harta un ko tā regulē?

 

Nozīmīgs solis cilvēktiesību aizsardzībā ir Eiropas Savienības Pamattiesību hartas – Eiropas Savienības dokumenta par cilvēktiesībām un pamatbrīvībām - pieņemšana 2000. gadā. Lisabonas līguma spēkā stāšanos 2009. gada 1. decembrī Hartai ir juridiski saistošs spēks. Eiropas Savienības Tiesa to var piemērot un interpretēt.

Eiropas Savienības Pamattiesību harta vienotā dokumentā ietver visas Eiropas pilsoņu, kā arī jebkuras ES teritorijā dzīvojošas personas, pilsoniskās, politiskās, ekonomiskās un sociālās tiesības. Tiesības ir iedalītas sešās lielās sadaļās (cieņa, brīvības, vienlīdzība, solidaritāte, pilsoņu tiesības un tiesiskums), septītajā sadaļā izklāstīti vispārīgi noteikumi. Lielākā daļa tajā minēto tiesību ir attiecinātas uz ikvienu personu neatkarīgi no valstspiederības vai dzīvesvietas. Hartas mērķis ir aizsargāt personu pamattiesības, ko varētu skart tiesību akti, kurus pieņem ES iestādes un dalībvalstis, piemērojot Eiropas Savienības līgumus. Hartā noteikto tiesību nozīme un apjoms ir tāds pats kā ECTK noteiktajām tiesībām.