Meklēšana

ES tiesu sistēma

Drukāt

2009. gada 1. decembrī stājās spēkā Lisabonas līgums, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu (turpmāk – Lisabonas līgums). Lisabonas līgums maina arī Eiropas Kopienas dibināšanas līguma, Eiropas Kopienu Tiesas un Pirmās instances tiesas nosaukumus, kā arī groza Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – LES) un Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (turpmāk – EKL) pantu numerāciju. Tādējādi pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās atsauces uz EKL, Eiropas Kopienu Tiesu un Pirmās instances tiesu ir jāsaprot kā atsauces uz Līgumu par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD), Eiropas Savienības Tiesu un Vispārējo tiesu, bet ar Eiropas Kopienu jāsaprot Eiropas Savienība. Tā kā ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos ir mainījusies arī LES un EKL pantu numerācija, šajā informatīvajā materiālā iekavās aiz pašlaik spēkā esošās pantu numerācijas dota atsauce uz attiecīgo LES un EKL numerāciju pirms Lisabonas līguma spēkā stāšanās (piemēram: LESD 253. pants (bijušais EKL 223. pants)).

 

EIROPAS SAVIENĪBAS TIESAS IZVEIDE

 

Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) izveide ir cieši saistīta ar Eiropas integrācijas procesu. Tiesa kā atsevišķa institūcija tika izveidota 1952. gadā, pamatojoties uz Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma. 1958. gadā, kad tika parakstīts Eiropas Ekonomiskās Kopienas dibināšanas līgums un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums, šī tiesa kļuva par EST mūsdienu izpratnē.

 

Eiropas Savienības Tiesa (Court of Justice of the European Union) sastāv no trijām tiesu iestādēm:

 

1.    Eiropas Savienības Tiesa (Court of Justice), kas ir izveidota ar 1952. gada Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumu, un darbojas kopš 1953. gada. EST ir augstākā ES tiesu iestāde. Tā nodrošina ES tiesību aktu piemērošanu un vienādu interpretāciju.

2.    Vispārējā tiesa (turpmāk - VT) (General Court) ir izveidota, pamatojoties uz Padomes 1988. gada 24. oktobra lēmumu un darbojas kopš 1989. gada. VT tika izveidota, lai uzturētu un uzlabotu Savienības tiesiskās kārtības aizsardzības kvalitāti un efektivitāti, atvieglojot EST darbu. Tā izskata lietas, kas nav speciālo tiesu vai EST jurisdikcijā.

3.    Eiropas Savienības Civildienesta tiesa (turpmāk – ESCT) (Civil Service Tribunal) ir izveidota, pamatojoties uz Padomes 2004. gada 2. novembra lēmumu, un darbojas kopš 2006. gada. ESCT tika izveidota, lai nodrošinātu EST darba metožu efektivitāti, atvieglojot VT darbu. Tā izskata strīdus starp ES un tās civildienesta ierēdņiem.

 

Eiropas Savienības Tiesa atrodas Luksemburgā.

 

EST nodrošina likumības ievērošanu, interpretējot un piemērojot LES un LESD (turpmāk abi kopā saukti – Līgumi) un citus ES institūciju izdotos tiesību aktus.

 

Eiropas Savienības Tiesa (EST)

 

1. EST DARBĪBAS NOTEIKUMI UN STRUKTŪRA

 

EST sastāvā ir 27 tiesneši (viens tiesnesis no katras dalībvalsts) un 8 ģenerāladvokāti. EST darbību reglamentē dažādi normatīvie akti, tai skaitā EST Reglaments, kas nosaka EST darba organizāciju un tiesvedības kārtību.

 

1.1. Tiesneši

 

Tiesneša kandidatūras izvēle ir dalībvalsts kompetencē. LESD 253. pantā (bijušais EKL 223. pants) ir noteikts, ka tiesneša kandidātam jābūt no tādu personu vidus, „kuru neatkarība nav apšaubāma un kuras atbilst prasībām, kādas dalībvalstis parasti izvirza tiesnešu augstākajiem amatiem savās valstīs, vai kas ir juristi ar atzītu kompetenci”. Tiesnešus ieceļ ar visu Eiropas Savienības dalībvalstu valdību piekrišanu uz 6 gadiem. Ik pēc 3 gadiem tiesnešus un ģenerāladvokātus daļēji nomaina, tādējādi nodrošinot EST darba nepārtrauktību. Taču gan tiesnešus, gan ģenerāladvokātus var iecelt amatā atkārtoti. Tiesneši no sava vidus uz 3 gadiem ievēl tiesas priekšsēdētāju, kuru pēc tam var ievēlēt arī atkārtoti. EST priekšsēdētājs vada tiesas darbu.

 

Pašlaik no Latvijas EST par tiesnesi ir apstiprināts Egils Levits, kura pilnvaru termiņš beidzas 2018. gada 6. oktobrī.

 

1.2. Ģenerāladvokāti

 

Ģenerāladvokātu pienākums ir sniegt EST objektīvus un neatkarīgus secinājumus par izskatāmo lietu. Lai paātrinātu atsevišķu lietu izskatīšanu, ģenerāladvokāta secinājumi tiek sniegti tikai tajās lietās, kurās tiek apspriesti jauni vai īpaši aktuāli tiesību jautājumi.

 

Vācijai, Francijai, Itālijai, Spānijai un Lielbritānijai ir pastāvīgi ģenerāladvokāti, bet pārējās dalībvalstis atlikušajiem trim ģenerāladvokāta amatiem rotācijas kārtībā izvirza savus kandidātus.

 

1.3. Pārstāvība

 

Dalībvalstis un Eiropas Savienības iestādes EST pārstāv pilnvarots pārstāvis/-vji ikvienā tās tiesvedībā esošajā lietā. Tādā pašā veidā tiek pārstāvētas arī valstis, kas nav dalībvalstis, bet ir Eiropas Ekonomikas zonas līguma līgumslēdzējas puses, kā arī Eiropas Ekonomikas Zonas līgumā minētā Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas Uzraudzības iestāde. Citus procesa dalībniekus, piemēram, privātpersonas un juridiskās personas EST pārstāv advokāts vai augstskolas pasniedzējs, ja viņam attiecīgajā dalībvalstī ir tiesības veikt pārstāvību tiesā.

1.4. EST tiesas process

EST tiesas procesam ir divas daļas: rakstiskā daļa un mutiskā daļa. Rakstiskajā daļā pusēm un Eiropas Savienības iestādēm, kuru lēmumi tiek apstrīdēti, tiek nosūtīti lietas procesuālie dokumenti. Attiecīgi uz to pamata, lietas dalībnieki sagatavo savus rakstveida apsvērumus.

2. EST JURISDIKCIJA

 

Pēc Nicas un Lisabonas līgumiem, ar kuriem ir veikti grozījumi Līgumos, spēkā stāšanās un atbilstošu grozījumu izdarīšanas Eiropas Savienības Tiesas Statūtos, EST jurisdikcijā ietilpst šādu prasību izskatīšana:

  • Par Līgumu pārkāpumiem (LESD 258., 259., 260. pants (bijušais EKL 226., 227. un 228. pants))
  • Lietas, kas uzsāktas, pamatojoties uz LESD 258., 259. vai 260. pantu, tiek dēvētas par „pārkāpuma procedūru” (infringement procedure) lietām. Sīkāk skatīt pie: Pārkāpuma procedūra.
  • Par bezdarbību (LESD 265. pants (bijušais EKL 232. pants))

2.1.   Prejudiciālo nolēmumu lietas (LESD 267. pants (bijušais EKL 234. pants))

 

Lai nodrošinātu efektīvu un kvalitatīvu ES tiesību piemērošanu, ir radīta prejudiciālo nolēmumu lūguma procedūra. Šīs procedūras ietvaros dalībvalsts tiesa, ja tai ir šaubas par Eiropas Savienības tiesību akta interpretāciju un piemērojamību (spēkā esamību), var lūgt EST atbildēt uz nacionālās tiesas uzdotajiem jautājumiem par tiesību akta interpretāciju un piemērojamību. EST spriedumā ietvertais skaidrojums par ES tiesību akta interpretāciju un piemērojamību ir saistošs nacionālajai tiesai izskatāmās lietas ietvaros. Savukārt citām tiesām EST spriedumā ietvertais skaidrojums ir saistošs, izskatot līdzīgas lietas.

 

Dalībvalstu tiesas var izskatīt lietas, piemērojot nacionālos tiesību aktus, ar kuriem īsteno Eiropas Savienības tiesības, kā arī piemērot tieši piemērojamos ES tiesību aktus, taču dalībvalsts tiesas nevar interpretēt ES tiesību aktus vai atzīt tos par spēkā neesošiem – šādas tiesības ir tikai EST. Prejudiciālā nolēmuma procedūras ceļā arī indivīds (ar nacionālās tiesas starpniecību) var rast skaidrojumu par ES tiesību piemērošanu un spēkā esamību.

 

Tieši ar iedibināto judikatūru, kas izriet no EST prejudiciālā nolēmuma lūguma tiesvedības, ir attīstījies tāds viens no galvenajiem Savienības tiesību principiem kā ES tiesību pārākuma princips.

 

2.2.   Izmaiņas prejudiciālo nolēmumu lietās pēc Lisabonas līgums spēkā stāšanās

 

Ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos EST kompetencē ir arī sniegt prejudiciālos nolēmumus par jautājumiem, kas skar brīvības, drošības un tiesiskuma jomas. Ar Lisabonas līgumu ir izslēgts arī LES 35. pants, kas paredzēja šādu kompetenci EST tikai gadījumā, ja dalībvalsts bija izdevusi attiecīgu deklarāciju.

 

Arī saistībā ar policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās (bijusī LES VI. sadaļa) EST kompetence sniegt prejudiciālus nolēmumus vairs nav atkarīga no katras dalībvalsts deklarācijas, ar kuru tiek atzīta šāda EST kompetence un kurā būtu norādītas valsts tiesas, kas varētu iesniegt EST attiecīgus lūgumus. Saskaņā ar Lisabonas līguma ieviestajām izmaiņām policijas un tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās jomā ikviena tiesa var iesniegt prejudiciālā nolēmuma lūgumu EST. Vienlaikus pārejas noteikumos ir paredzēts, ka EST ir šāda kompetence pēc piecu gadu pārejas perioda pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās (Lisabonas līguma 36. protokola 10. pants).

 

Attiecībā uz vīzu politiku, patvēruma politiku, imigrācijas politiku un politiku, kas saistīta ar personu brīvu pārvietošanos (bijusī EKL IV. sadaļa) (tostarp tiesu iestāžu sadarbību civillietās, nolēmumu atzīšanu un izpildi), tagad EST prejudiciālā nolēmuma lūgumus var iesniegt visas valsts tiesas nevis tikai augstākās tiesas. EST kompetencē ir pieņemt arī prejudiciālus nolēmumus attiecībā uz likumības un kārtības uzturēšanas pasākumiem, kas veikti pārrobežu pārbaužu ietvaros.

 

Ar Lisabonas līgumu LESD ir arī iekļauta netieša atsauce uz paātrināto tiesvedības procesu – LESD 267. pantā ir minēts, ka „ja šāds jautājums ir radies lietā, kas dalībvalsts tiesā tiek izskatīta attiecībā uz apcietinājumā esošu personu, Eiropas Savienības Tiesa to izlemj ar minimālu kavēšanos”. Sīkāk paātrinātā tiesvedības procedūra ir regulēta EST Reglamentā.

 

2.3. Apelācijas sūdzības

 

EST ir apelācijas institūcija VT spriedumiem un rīkojumiem. Apelācijas sūdzības var iesniegt tikai par tiesību jautājumiem.

 

2.4. Pārskatīšana

 

EST izņēmuma kārtā var pārskatīt VT pieņemtos nolēmumus apelācijas lietās, kas ierosinātas par ESCT spriedumiem un rīkojumiem.

 

2.5.   Atzinums par Eiropas Savienības nolīguma ar trešajām valstīm vai starptautiskām organizācijām saderību ar Līgumiem (LESD 218. pants (bijušais EKL 300. pants))

 

Dalībvalsts, Eiropas Parlaments, Padome vai Eiropas Komisija var lūgt EST atzinumu par to, vai Eiropas Savienības starptautiskā līguma projekts ar trešajām valstīm vai starptautiskām organizācijām ir saderīgs ar Līgumu noteikumiem. Ja EST lēmums ir nelabvēlīgs, Eiropas Savienības starptautiskā līguma projekts nevar stāties spēkā, kamēr tas nav grozīts vai kamēr Līgumi nav pārskatīti.

 

2.6. Prasības par dalībvalsts pasākumiem, lai aizsargātu savas būtiskās drošības intereses, kas saistītas ar ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu vai tirdzniecību (LESD 348. pants (bijušais EKL 298. pants)).

 

EST kompetencē ir skatīt lietas, ja dalībvalsts pasākumi, lai aizsargātu savas būtiskās drošības intereses, kas saistīti ar ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu vai tirdzniecību iekšējā tirgū nelabvēlīgi ietekmē tādu ražojumu konkurenci, kuri nav tieši paredzēti militāriem nolūkiem. Šāda prasība tiek izskatīta slēgtā tiesas sēdē.

 

2.7. Prasības par nelikumīgi piešķirtu valsts atbalstu (LESD 108. pants (bijušais EKL 88. pants))

 

EST kompetencē ir skatīt lietas, ko cēlusi Eiropas Komisija vai dalībvalsts attiecībā uz citas dalībvalsts piešķirtu valsts atbalstu, ja piešķirtais valsts atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu vai Eiropas Komisija ir konstatējusi, ka attiecīgās dalībvalsts valsts atbalsts tiek izlietos nepareizi. Šādā gadījumā nav piemērojama LESD 258. – 260. pantā (bijušais EKL 226. - 228. pants) noteiktā procedūra.

 

2.8.     Prasības par dalībvalsts nepareizu pilnvaru īstenošanu attiecībā uz iekšējā tirgus izveidi un darbību (LESD 114. pants (bijušais EKL 95. pants))

 

EST kompetencē ir skatīt lietas, ko cēlusi Eiropas Komisija vai dalībvalsts par kādas citas dalībvalsts pilnvaru nepareizu īstenošanu attiecībā uz LESD 114. pantā noteiktajām dalībvalstu tiesībām atstāt spēkā vai ieviest noteikumus, lai aizsargātu sabiedrības morāli, kārtību vai valsts drošību, cilvēku veselību un dzīvību, kā arī dzīvnieku un augu aizsardzību, nacionālās mākslas, vēstures vai arheoloģijas bagātību, vai rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzību (LESD 36. pants), vai aizsargāt vidi vai darba vidi (LESD 114. pants).

 

 

Vispārējā tiesa

 

1.      VISPĀRĒJĀS TIESAS DARBĪBAS NOTEIKUMI UN STRUKTŪRA

 

Vispārējai tiesai (turpmāk – VT) saistoši ir EST Statūti un tai ir savs reglaments. VT sastāvā ir 27 tiesneši (LESD noteikts, ka jābūt vismaz vienam tiesnesim no katras dalībvalsts). VT tiesnešu kandidātu izvirzīšanas un apstiprināšanas kārtība un tiesnešu amata periodi ir tādi paši kā EST.

 

Pašlaik no Latvijas par tiesnesi VT uz pilnvaru termiņu līdz 2013. gada 31. augustam ir apstiprināta Ingrīda Labucka.

 

VT nav ģenerāladvokātu, tomēr atsevišķās lietās iespējams nozīmēt vienu tiesnesi ar ģenerāladvokāta funkcijām.

 

VT lietas izskata palātu sēdēs vai plēnumā. Izskatot lietu palātā, tiesa sastāv no trīs, pieciem vai trīspadsmit tiesnešiem (virspalāta). Īpašos gadījumos lietas tiek izskatītas vienpersoniski vai plēnumā.

 

2.      VT JURISDIKCIJA

 

VT jurisdikcijā ir izskatīt un izlemt pirmajā instancē lietas, kas minētas LESD 263., 265., 268. un 272. pantā (bijušie EKL 230., 232., 235., 236., 238. pants), izņemot lietas, kas nodotas kādai specializētai tiesai, kuru izveido saskaņā ar LESD 257. pantu (bijušais EKL 225a. pants), un lietas, kuras saskaņā ar EST Statūtiem ir vienīgi EST jurisdikcijā. EST Statūtos var paredzēt, ka VT jurisdikcijā ir arī citu kategoriju lietas. Par lēmumiem, ko VT pieņem saskaņā ar šo punktu, apelāciju EST var iesniegt vienīgi par tiesību jautājumiem un saskaņā ar EST Tiesas Statūtos paredzētiem nosacījumiem un ierobežojumiem (LESD 256. pants (bijušais EKL 225. pants)). Tādejādi VT ir ES “administratīvā tiesa”, kuras galvenā funkcija ir nodrošināt fizisko un juridisko personu tiesisko aizsardzību.

 

2.1. Dalībvalstīm, ES institūcijām un Eiropas Centrālajai bankai ir tiesības iesniegt prasības VT:

  • par Padomes lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar LESD 108. panta 2. punkta trešo daļu;
  • par Padomes tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Padomes regulu par pasākumiem, lai aizsargātu tirdzniecību LESD 207. panta nozīmē;
  • par Padomes tiesību aktiem, ar kuriem Padome īsteno izpildu pilnvaras saskaņā ar LESD 291. panta 2. punktu;
  • par Eiropas Komisijas pieņemtajiem tiesību aktiem vai par Eiropas Komisijas bezdarbību. Izņēmums ir tie tiesību akti un bezdarbība, kas noteikta LESD 331. panta 1. punktā.

2.2.   Par ES tiesību aktu anulēšanu (LESD 263. pants (bijušais EKL 230. pants))

 

Fiziskās un juridiskās personas var iesniegt sūdzības par ES institūciju kompetences trūkumu, būtiskiem procedūras noteikumu pārkāpumiem vai pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu. LESD 263. panta ceturtā daļa (bijušā EKL 230. panta ceturtā daļa) nosaka, ka lai persona varētu būt prasītājs, apstrīdētajam tiesību aktam ir jābūt adresētam konkrētajai personai, vai to jāskar tieši un individuāli. Attiecībā uz reglamentējošiem aktiem, privātpersona var celt prasību tad, ja tas skar personu tieši, bet nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem.

 

Dalībvalstīm, Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Revīzijas palātai un Reģionu komitejai ir tiesības iesniegt prasības par leģislatīvo aktu likumību un Eiropas Parlamenta un Eiropadomes tiesību aktu likumību. VT ir tiesības pārskatīt arī tādu Eiropas Savienības institūciju aktu likumību, kas rada tiesiskas sekas trešajām personām.

 

2.3. Par bezdarbību (LESD 265. pants (bijušais EKL 232. pants))

 

Fiziskām un juridiskām personām ir tiesības sūdzēties par Eiropas Parlamenta, Eiropadomes, Padomes, Eiropas Komisijas vai Eiropas Centrālās bankas bezdarbību, ja šī bezdarbība ir ietekmējusi konkrētās personas tiesības. Privātpersona prasību par bezdarbību var celt arī pret citām ES institūcijām, ja minētās institūcijas nepieņem lēmumu.

 

2.4. Prasības par zaudējumu atlīdzību (LESD 268. pants (EKL 235. pants))

 

VT kompetencē ir izskatīt lietas par kaitējuma atlīdzināšanu, ko nodarījušas ES iestādes vai to darbinieki, pildot savus darba pienākumus.

 

2.5. Prasības, kas balstītas uz šķīrējklauzulu (LESD 272. pants (EKL 238. pants))

 

VT pieņem spriedumus, ja publisko tiesību vai privāttiesību līgumos, kuri noslēgti ES vārdā, ir ietverta EST šķīrējklauzula.

 

2.6. Apelācijas sūdzības

 

VT ir apelācijas instance ESCT nolēmumiem.

 

2.7. Prasības preču zīmju jomā (Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 63. pants)

 

VT izskata sūdzības par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja lēmumiem.

 

Civildienesta tiesa

1.   EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS DARBĪBAS NOTEIKUMI UN STRUKTŪRA

 

ESCT sastāvā ir 7 tiesneši. Noteikumi, kas attiecas uz ESCT jurisdikciju, sastāvu, organizāciju un darbību, ir ietverti EST Statūtu pielikumā. ESCT ir savs reglaments.

 

1.1. Tiesneši

Tiesnešu amata pilnvaru termiņš ir seši gadi un ik pēc trim gadiem notiek pakāpeniska tiesnešu sastāva nomaiņa. Tiesnešus ieceļ Padome saskaņā ar LESD 257. panta ceturto daļu pēc apspriešanās ar šajā pantā paredzēto komiteju. Ieceļot tiesnešus, Padome nodrošina to, lai ESCT sastāvs būtu līdzsvarots, izvēloties tādu ģeogrāfisko teritoriju, lai pēc iespējas vairāk būtu pārstāvēti dalībvalstu pilsoņi un tiesību sistēmas. Padome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, pēc EST lūguma var palielināt ESCT tiesnešu skaitu. Līdzīgi kā EST un VT, ESCT tiesneši no sava vidus uz trīs gadu amata pilnvaru laika izvēlas un ieceļ priekšsēdētāju.

1.2. Lietu izskatīšanas sastāvi

 

ESCT lietas izspriež palātās, kurās ir trīs tiesneši. Atsevišķos, reglamentā paredzētos gadījumos, lieta tiek izspriesta plēnumā vai palātā, kurā ir pieci tiesneši vai arī viens tiesnesis.

 

2. ESCT JURISDIKCIJA

 

Saskaņā ar LESD 270. pantu (bijušais EKL 236. pants), ESCT kompetencē ir izskatīt ES iestāžu vai struktūru un to darbinieku strīdus pirmajā instancē, kuru izskatīšana ir EST kompetencē (piemēram, strīdus starp Europol, Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju vai Eiropas Investīciju banku un to darbiniekiem).

 

ESCT pieņemtos lēmumus apelācijas kārtībā var pārsūdzēt VT.